Taxus canadensis
Taxus canadensis – Kanādas īve
Augstums: 1-2m; Platums: 2-3m.
Augšanas apstākļi Latvijas klimatiskajās zonās: rietumu, vidus, retāk austrumu zona.
Vainags: dažāds, izplests, ložņājošs.
Skujas: dzeltenīgi zaļas, ziemā sarkanbrūnas, īsas.
Ziedi: neievērojami; Augļi; čiekuroga.
Izturīga, aug ļoti lēni, visziemcietīgākā no īvju sugām Latvijā.
Mūžzaļi skuju kokaugi ar plakanām skujām. Vislabāk aug irdenās, kaļķainās māla augsnēs. Divmāju augi. Ēnmīļi. Lēnaudzīgi. Visas auga daļas indīgas! pH 5,5-7,5. Ļoti labi pacieš apgriešanu, veidošanu.
Kopšana
Formēšana: Vairumam skujeņu labi var formēt vainagu, bet tie nav piemēroti spēcīgai apgriešanai, taču īve labi panes arī spēcīgu apgriešanu. Piemērots laiks īves pamatīgai apgriešanai ir agrs pavasaris – marts. Zaru galus un, vai sānu zarus apgriež vēlamajā garumā. Sānu zarus var griezt līdz pat stumbram.
Īves dzīvžogu ieteicams apgriezt 2x gadā. Pirmo reizi dzīvžogu griež pēc pirmā augšanas perioda – pirms vasaras sezonas – jūnija pirmajā pusē.
Otro reizi sezonā īves dzīvžogu griež septembra otrajā pusē. Pirms ziemas iestāšanās brūces paspēs sadzīt un augs paspēs atgūties pirms gaidāmā sala.
Mēslošana: Pavasarī, kad sniegs ir nokusis, skuju kokus nepieciešams mēslot ar tiem paredzēto mēslojumu. Augiem pirms tam jābūt kārtīgi salietiem ar ūdeni. Pirmo reizi mēslošanu veic aprīļa beigās – maija sākumā, atkārtoti – jūlija vidū. Skuju koku mēslošanai nedrīkst izmantot svaigus kūtsmēslus vai vircu.
Rudenī: Sausa rudens laikā, pirms sala ieteicams skuju koku stādījumus kārtīgi saliet ar ūdeni, tādejādi pasargājot tos no izžūšanas.
Sniega periodā: Ziemā skuju koku zari bieži nolūzt biezās sniega segas dēļ - ieteicams tos regulāri notraust no sniega. Februārī ieteicams skujukokus apsegt ar agrotīklu vai egļu zariem, lai tie neciestu no saules apdegumiem.
Ja tie apdeguši, izgriež bojātos zarus, lai neveidojas slimības.