Taxus canadensis

 

 

Taxus canadensis – Kanādas īve

Augstums: 1-2m; Platums: 2-3m.

Augšanas apstākļi Latvijas klimatiskajās zonās: rietumu, vidus, retāk austrumu zona.

Vainags: dažāds, izplests, ložņājošs.

Skujas: dzeltenīgi zaļas, ziemā sarkanbrūnas, īsas.

Ziedi: neievērojami; Augļi; čiekuroga.

Izturīga, aug ļoti lēni, visziemcietīgākā no īvju sugām Latvijā.

Mūžzaļi skuju kokaugi ar plakanām skujām. Vislabāk aug irdenās, kaļķainās māla augsnēs. Divmāju augi. Ēnmīļi. Lēnaudzīgi. Visas auga daļas indīgas! pH 5,5-7,5. Ļoti labi pacieš apgriešanu, veidošanu.

Kopšana

Formēšana: Vairumam skujeņu labi var formēt vainagu, bet tie nav piemēroti spēcīgai apgriešanai, taču īve labi panes arī spēcīgu apgriešanu. Piemērots laiks īves pamatīgai apgriešanai ir agrs pavasaris – marts. Zaru galus un, vai sānu zarus apgriež vēlamajā garumā. Sānu zarus var griezt līdz pat stumbram.

Īves dzīvžogu ieteicams apgriezt 2x gadā. Pirmo reizi dzīvžogu griež pēc pirmā augšanas perioda – pirms vasaras sezonas – jūnija pirmajā pusē.

Otro reizi sezonā īves dzīvžogu griež septembra otrajā pusē. Pirms ziemas iestāšanās brūces paspēs sadzīt un augs paspēs atgūties pirms gaidāmā sala.

Mēslošana: Pavasarī, kad sniegs ir nokusis, skuju kokus nepieciešams mēslot ar tiem paredzēto mēslojumu. Augiem pirms tam jābūt kārtīgi salietiem ar ūdeni. Pirmo reizi mēslošanu veic aprīļa beigās – maija sākumā, atkārtoti – jūlija vidū. Skuju koku mēslošanai nedrīkst izmantot svaigus kūtsmēslus vai vircu.

Rudenī: Sausa rudens laikā, pirms sala ieteicams skuju koku stādījumus kārtīgi saliet ar ūdeni, tādejādi pasargājot tos no izžūšanas.

Sniega periodā: Ziemā skuju koku zari bieži nolūzt biezās sniega segas dēļ - ieteicams tos regulāri notraust no sniega. Februārī ieteicams skujukokus apsegt ar agrotīklu vai egļu zariem, lai tie neciestu no saules apdegumiem.

Ja tie apdeguši, izgriež bojātos zarus, lai neveidojas slimības.

                                      

Sky Bet by bettingy.com